Vitamin_of_Feelings - J.Veinbergs (Jūtu Vitamīns) - Manu atmiņu memuāri

Pabeidzot Vidusskolu aizgāju uz "Biznesa Augstskolu Turība", kuru nācās pamest...

Fri, 10 Jul 2020 16:37:00 +0000

Es pabeidzot vidusskolu jau sen sapņoju stāties Turībā un studēt Žurnālistiku, bet gadījās, ka konkrētajā gadā nesalasījās Žurnālistu 1 kurss, lai mācību programmu varētu īstenot.

Tā rezultātā bija iespēja studēt: "Sabiedriskās Attiecības", kuras arī piekritu studēt, jo viņās ir liela daļa no Žurnālistikas!

Uzsākot studijas es ar grūtībām dabūju no Turības izziņu priekš "Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras", lai varētu turpināt saņemt mirušā tēva "apgādnieka zaudējuma pensiju", bet "VSAA" pirmo maksājumu, ka turpinu mācīties iemaksāja pārāk vēlu (pēc vesela mēneša)!

Turība topošajiem studentiem dot tikai vienu mēnesi noslēgt Studējošo vai valsts vai Pašvaldības kredīta līgumu. Par cik man nebija naudas nokļūt no Rīgas līdz savai Jēkabpils pilsētai un pašvaldībai - Es fiziski neuzspēju neko izdarīt!

Studējot man atzīmes bija labas, ja neskaita Angļu valodu, kur gāja grūti - Bet diemžēl nācās pamest studijas pēc pirmā semestra dēļ finansiālā apstākļa!

Tāpēc, ka nespēju maksāt - Turībā, ja nespēj maksāt NETIEC pie eksāmeniem!

Mācoties es dzīvoju augstskolas kopmītnēs jeb saucamajās kojās, kuras ir diezgan labas.

Laiku, kad vairs nebiju "studenta statusā" centos izdzīvot un strādāt, bet tur arī savs stāsts...

Turības studentiem tolaik bija jāmaksā 70 eiro mēnesī par izstabiņu, bet nestudējošiem dzīvojot kopā ar kādu studentu izstabiņā 80 eiro no viena. Bet, ja nestudē un paliek viens pats izstabiņā - tad mēnesī 300 eiro, kas man bija neiespējami. Vēl 80 eiro es spēju maksāt, bet 300 eiro man nebija pa kabatai.

Tā visa rezultātā nācās pamest Rīgu, jo strādājot man bija doma: 'sakrāt naudu un samaksāt, lai studēt varu".

Bet tā kā bija jāizvēlas - riskēt uz ielas paliekot vai doties mājās.

Es nolēmu doties atpakaļ uz Jēkabpili un sapņu profesijai teikt "Atā"!

Sabiedrisko Attiecību bakalaura programma ilgst 4 gadus, ja spēj maksāt.

1 semestris maksā 1185 eiro, par gadu 2370 eiro.

Plusi no viena semestra jeb trīs mēnešiem Turībā:

jauni draugi,
Pamatzināšanas par psiholoģiju, uzstāšanās mākslu (tajā skaitā ķermeņa valodu) u.c. lietām.
iepazinu (kas ir reivs),
Piedalījos "Kultūras un Sporta daļā" jeb biju Turības studējošo pašpārvaldes biedrs.
apmeklēju dažādas vieslekcijas pēc lekcijām,
pirmo reizi dzīvē svinēju ĪSTU "Helovīnu" Angārā,
kā arī vienreiz par brīvu padejoju man mīļās dejas - Bačatu (laikā, kad vēl biju studentu statusā).

Darba vieta, kur strādāju paralēli mācībām:

1. Pica LuLū

Darba vieta, kad vairs nebiju "studentu statusā":

2. McDonald

Zemāk bilde ar toreizējo Studentu pašpārvaldi no Turības iesvētībām:

Ir doma kādreiz no jauna studēt, kad būs pietiekoši finanšu!

Īstenībā Augstākajai Izglītībai Latvijā būtu jābūt bez maksas valsts finansētai, bet diemžēl Latvijā kā vienmēr viss ir katastrofa, gluži kā bedrainie ceļi un citas nesakārtotās sfēras!

Pabeidzot pamatskolu aizgāju uz Ogri, kur nosvinēju 18.Dzimšanas dienu.

Fri, 11 Jan 2019 07:47:00 +0000

Ogres kojās nosvinēju savu 18.Dzimšanas dienu, kad Ogres kojās manā dzimšanas dienā pa visu koju stāvu skanēja maksimālā skaļumā:

Pie manis apsveikt bija izstabā sanākuši pilnīgi visi no kojām.

Pirms manas 18.Dzimšanas dienas bija pat divas meitenes, kuras vienu vakaru mani kārdinot skūpstījās (uz lūpām), kā šī video pēdējā epizodē notiek....

Es vienai no viņām to atgādināju un viņai bija šoks, ka es to iztēlojos klausoties dziesmu.

Tikai Žēl, ka dziesma ir citā kanālā "Юлічка Бойко" un ir izņemta no oficiālā kanāla "Классненький - Новые Клипы".

Jūsu J.Veinbergs

Aptuveni 8.Klasē - uzsāku otrās attiecības....

Fri, 11 Jan 2019 06:29:00 +0000

Pēc ilgas pauzes ejot 8.klasē uzsāku otrās attiecības ar Elvitu Ķauķi no Talsiem (precīzāk skatīt karti).

Ar meiteni sazinājos pa skype. Tikos Rīgā, gājām uz Forumcinemas skatīties "Kick ass 2" jeb "Jaunie Supervaroņi 2" un "Elysium" jeb "Elizeja".

Tiem, kuri nezin filmu Kick ass 2, Treileris:

Un otrā filma, kuru skatījāmies "Elizeja" jeb "Elysium":

Supervaroņus graužot popkornu abi noskatījāmies, bet Elizeju skatoties tumsiņā, kamēr visi ieintresēti skatījās filmā es šo to.....

Pirmo filmu izvēlējās Elvita, otro - Es.

Vēlāk beidzoties filmai abi laimīgi izgājām no kinoteātra. Pastaigājām pa Rīgu un braucām pa savām mājām, jo nauda bija beigusies.

Vēlāk atklājās, ka es biju Elvitai tikai izklaide - brīvā laika nosišanai. Viņa trīs reizes mani pameta, bet atgriezās no tām tikai divas reizes. No kurām trešā reize bija vissāpīgākā. Pateicoties Elvitai es jutos tā it kā par mani būtu pārbraukusi smagā fūres mašīna no priekšas uz aizmuguri vairākas reizes vai arī medicīniskā valodā runājot - Manam iepriekšējam ES iestājās klīniskā nāve*.

Pēc tā es kļuvu pavisam cita persona, ne tas - kas pirms Elvitas.

Ilgu laiku neticēju un negrasījos uzticēties daiļajam dzimumam, bet pēc ilga laika perioda pamazām atsāku domāt par uzticību pret daiļo dzimumu.

Pateicoties Elvitai es aizsāku sacerēt Dzeju, bet pirmie Dzejoļi parādījās tikai 9.Klasē (pēc gada).

Jūsu J.Veinbergs

Klīniskā nāve* ir sirdsdarbības un elpošanas apstāšanās. Apmēram 4 minūtes cilvēku var reanimēt, pēc tam iestājas neatrgriezeniski deģeneratīvi procesi smadzenēs.

Aptuveni 6.Klasē - uzsāku pirmās attiecības....

Fri, 11 Jan 2019 04:57:00 +0000

Uzsāku pirmās attiecības ar meiteni Madaru Malēniju Seili, kura dzīvoja pie Jēkabpils tuvumā.

Viņa man ļoti patika. Es internetā uzrakstīju viņas paziņai (vienam puisim). Vēlējos noskaidrot vai viņai neviena cita nav.

Noskaidroju, ka nav un izdzēsu saraksti (kaut nebūtu dzēsis).

Vēlāk tas puisis no viņas skolas pa visu skolu izplatīja nepatiesas baumas, ka es esmu ar Madaru pārgulējis un man nav nekas sanācis ar Madaru. Pēc kā visi Madaru viņas skolā uzskatīja par palaistuvi, lai gan nekas tāds nebija noticis.

Es mēģināju paskaidrot kā patiesībā bija, bet vēlāk ka prasīja pierādījumus, ka neko tādu neesmu teicis - man to pierādījumu nebija. Diemžēl pašķīros ar Madaru uz nepatīkamas nots.

Lai gan Madara man zvanīja no dažādiem numuriem mani lamājot nesmukos vārdos es no sākuma centos ignorēt. Bet kad neizdevās devu pretī viņai. Vēlāk nomainīju pat telefona numuru.

Pagāja laiks. Uzvanīju viņai un viņa pateica - ka ir paaugusies un sapratusi, ka biju bez vainas.

Salīgām mieru, mēģināju otru reizi pamēģināt visu no sākuma.

Satikāmies, viņa mani ievilināja pamestā daudzstāvenē izvirtīgi kārdinot mani.

Pēc kā - pēkšņi daudzstāvenē parādījās viņas puisis.

Pacēla mani aiz kakla krāgas, padraudēja un palaida.

Es muku prom. Vēlāk par to ņirdza. Es skrienot prom skaļi uz abiem rupji nolamājos vairākas reizes un zvērēju par to atriebties. Atriebību realizēju publiski samiksējot Madaras foto sūtītos ar Dziesmu Zils vai Dzeltens E-Talons un dziesmu Igruska (Kofein).

Pēc kā no viņas puiša un pašas sekoja draudi un agresija. Nācās viņas puiša draudus saglabāt un nobloķēt viņas puisi.

Es pateicu, ka lai dara ko grib, bet ņeņemšu laukā. Pateicu, ka tas ir par to biedēšanas reizi.

Pēc dažiem gadiem, kad paaugos to savu montējumu no sava kanāla izņēmu.

Jūsu J.Veinbergs

Sliktākās ekskursiju atmiņas - Ābeļu pamatskolā....

Fri, 11 Jan 2019 04:46:00 +0000

Karstā laikā braucot uz Latvijas Likteņdārzu piestājām pie veikala. Es iepērkoties sagribēju pēc putukrējuma, kuru arī nopirku. Kad skolotājas uzzināja, sabijās. Tajā lielajā karstumā putukrējuma iepakojums varēja uzsprāgt, par laimi neuzsprāga. Bet skolotāji bija saniknoti par manu pirkumu.

Savukārt krietni vēlāk mums bija skolas brauciens uz atpūtu Tartu (Igauniju), kuru es nogulēju.

Tolaik es vēl biju nepilngadīgs un bija izgatavota speciāla atļauja, ka varu izbraukt no Latvijas bez vecākiem.

Toreiz man nebija smadzeņu un pa lielu naudu ar taksi gribēju panākt autobusu. Nepanācu, jo pietrūka naudas. Bet biju 30 km no robežas ar Igauniju. Nācās pārnakšņot pie svešiem labiem cilvēkiem. Mamma pārsūtīja naudu tai kundzei, kura vēlāk mani iesēdināja autobusā uz mājām.

Pēc tā atgadījuma visi man iedeva iesauku - Vietējais Sprīdītis.

Jūsu J.Veinbergs.

Ābeļu pamatskolas laiks mani notikumi.....(2007.g - 2015.g)

Fri, 11 Jan 2019 04:06:00 +0000

Sāku mācīties no 2.Klases.

Man bija jauni klasesbiedri, no kuriem divi bija ļoti nejauki.

Brāļi - Jānis un Mārtiņš (Māsāni) bieži mani apbižoja. Un vienreiz, kad nebija audzinātājas klāt - mani iestūma sienas stūrī un pa galvu vicināja dūres. Apsaukājās un visu priekšā ņirgājās par mani.

Kad atnāca audzinātāja es jau biju vienās asarās, pēc kā mani aizsūtīja pie skolas psiholoģes un notika pārunas ar pāridarītāju vecākiem. Pēc tā abi brāļi uz kādu ilgu laiku pieklusa un pārtrauca mani uzkrītoši aizskart.

Kad jau bijām lielākās klasēs (apmēram 4.Kl - 6.Kl) atsāka mani aiztikt, bet tagad jau citādākā formā. Manus mācību piederumus svaidīja pa klasi. Kad biju no klases izgājis manu somu bieži vien slēpa. Citreiz no aizmugurējā sola spēra pa krēslu ar kāju vai mugurā ar pildspalvu bakstīja. Vēl dažas reizes pārģērbjoties uz sportu sita man.

Kad mani abi brāļi jau iedzina histērijā, ka mammai un patēvam ar asarām acīs pateicu - uz skolu vairs neiešu. Patēvs atrada un labu vēlēdams sāka maksāt par Karatē Do nodarbībām, lai spētu sevi aizstāvēt.

Es sāku iet uz tām nodarbībām. Vienreiz arī sadevu vienam Māsānam pa purnu, acis bija zilas mums abiem. Pēc tā skola iesaistīja policiju, bet atzina ka es neesmu vainīgs, jo aizstāvējos.

Pēc kā Māsāni vairāk nekāpa man uz galvas.

Bija arī pozitīvais - man patika klasesbiedrenes Agnese Kuko un Renāte Zekante, kurām es reizēm centos piecirst kanti.

Māsāniem patika klasesbiedrene Lauma Leja, kura apmēram 7.Kl vai 8.Kl mainīja skolu uz Jēkabpils agrobiznesa koledžu, kur arī pārgāja Māsāni.

Es kādu laiku dzīvoju lielā laimē un jutos atvieglots, ka vairs nebija to mežoņu. Bet pēc laika uzradās daudz briesmīgāks Ēriks Trups. Briesmīgāks par Māsāniem.

Trups mani reizēm iekaustīja, baidīja ar dūrēm.

Bija reize, kad es aizstāvoties mēģināju sist pretī Trupam. Bet viņš pasmējās un teica, ka neko nejūt. Pēc kā man iebelza pa galvu, ka es pat nokritu no kājām un uz ilgu laiku man palika zilums.

Skola ar Trupa vecākiem tik pārrunas veica.

Vēlāk Trups smaidīja izrādot, ka ir varens. Diemžēl Trupu nācās paciest līdz pamatskolas absolvēšanai.

Par laimi uz ekskursijām Trupu neņēma.

Jūsu J.Veinbergs.

Rubeņu pamatskolā 1.Klase - apmēram 2006.g....

Fri, 11 Jan 2019 03:57:00 +0000

Ejot skolā mani bieži vienaudži apbižoja, bet vienreiz ziemā pikojoties ar vienaudžiem man izdarīja pāri, kas palika atmiņā uz visu manu mūžu. Tad vienaudži aiz kurkas kapucē un pie kakla sabāza ļoti daudz sniega. No kā es saslimu un ilgu laiku nogulēju mājās ar lielu tempretūru (nedēļu vai divas nedēļas).

Kopš tās reizes es nevienu gadu neesmu gājis ārā ar citiem bērniem pikoties, jo ar to saistās nepatīkamie brīži.

Jūsu J.Veinbergs

Notikums vienā Vasaras nometnē (2010.g)...

Fri, 11 Jan 2019 03:39:00 +0000

Es ar citiem trūcīgajiem bērniem biju 2010.g bezmaksas vasaras nometnē Jēkabpils 3 Vidusskolā.

Man bija iepatikusies viena meitene Elīna Kruška, kurā biju iemīlējies.

Viņa prata jau tolaik izmantot situāciju un mani paķircināt.

Vienreiz viņa mani paaicināja uz tukšu kabinetu. Viņa seksīgi uzrāpās sēdus uz galda un es piegāju viņai tuvāk. Mazliet pieskāros meitenes augumam abu sānu ribu daļai. Vēlējos viņu noskūpstīt, bet.....

Viņa uzreiz aizmuka un vēlāk sataisīja man nepatikšanas - zinot, ka pati vainīga pateica ka es viņai uzmācos, lai gan pati bija provocētāja. Bija nepatīkami, visi radi uzzināja, bet to pārdzīvoju. Pēc kā iemācījos - dažas meitenes ir iedomīgas (Diānas kontekstā) vai arī ļaunas aktieres(Elīnas kontekstā).

Jūsu J.Veinbergs.

Likteņa pirksts - divas reizes ejot 1.Klasi

Fri, 11 Jan 2019 03:11:00 +0000

Pirmā mana skola bija Krustpils pamatskola, kur gāju 1.Klasē.

Tur biju ļoti hiperaktīvs bērns. Mēs bijām visa klase - hiperaktīvie bērni. Tajā laikā es biju liels kauslis. Toreizējā mana klasesaudzinātāja (vārds, uzvārds - nav būtisks) bija tik tikko beigusi augstskolu. Nespēja ar saviem pienākumiem tikt galā kā rezultātā mani un vēl divus atstāja uz otru gadu.

Tā kā ar mani bija problemātiski - manai mammai nācās mani uz nedēļu aizsūtīt uz Rīgu pie dakteriem. Vienu nedēļu es biju izmēģinājuma trusītis. Tādā veidā - ar citiem bērniem mana vecuma tika testētas dažādas zāles, kā iedarbojas uz mani. Kuras agresiju izraisa un kuras mani nomierina.

Pēc tā man izrakstīja zāles Rīgas psihiatrs, kuras katru dienu dzēru līdz uzvedība uzlabojās.

Bet diemžēl zāles atstāja paliekošas sekas uz visu mūžu - pirkstu un roku trīce pie lielāka stresa.

Es nekad nevarēšu kļūt par Gleznieku vai arī Zīmētāju.

Pēc neveiksmīgā pirmā gada dzīve salika, ka pārvācos uz laukiem.

Līdz ar to - otro reizi jau izgāju 1.Klasi Rubeņu pamatskolā.

Bet Rubeņu Pamatskolā sanāca skandāls pa visu pagastu - es visas klases priekšā skolotāju dienā klasesbiedrenei Diānai Kozlovskai uzdāvināju ziedus un uz lūpām noskūpstīju.

Pēc kā vēlāk tā Diāna mani ienīda un ignorēja mani nesarunājoties. Vēl joprojām līdz šai dienai Diāna mani ienīst par to.

Lūdzu nepiesieties nevienam saistībā ar datu regulu. Priekš memuāriem Datu Regula - Neeksistē.

Pabeidzot Rubeņos 1.Klasi atgriezos uz pilsētu.

Nu jau Ābeļu pamatskolā, kur arī ieguvu pamatizglītības diplomu.

Jūsu J.Veinbergs

Par hiperaktīviem bērniem jeb Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu (UDHS) info:

bērns knibinās vai nevar mierīgi nosēdēt krēslā
bērns ceļas no krēsla, kad tas netiek atļauts
bērns bieži skraida apkārt un dara to arī nepiemērotās situācijās
bērnam bieži ir grūtības mierīgi spēlēties vai iesaistīties citās mierīgās brīvā laika aktivitātēs
bērns bieži ir kā “dzīvsudrabs”
bērns pārlieku runā (nevietā, daudz, skaļi, intensīvi)
bērnam ir grūtības noturēt uzmanību, pildot uzdevumu vai spēlējoties
bērnam ir grūti organizēt savu darbību

Par sadaļu - Manu Atmiņu memuāri

Fri, 11 Jan 2019 02:58:00 +0000

Šajā sadaļā es Autors, Dzejnieks Jānis Veinbergs stāstīšu Jums saviem lasītājiem savas atmiņas no dzīves, kuras man ir spilgti palikušas prātā.

Man dažādus dzīves posmus ir bijuši dažādi pseidonīmi:

Vientuļais Vilks (2014.g - 2017.g)
Atraidītais Tīģeris (2017.g - 2018.g)
Jūtu Vitamīns (2018.g - 2020.g.....)

Katru no viņiem es diezgan reti izmantoju.

Pārsvarā zem darbiem liku J.Veinbergs.

Minētie pseidonīmi tika izmantoti pie īpašiem maniem izdomātiem darbiem, kuri neapšaubāmi tikuši sarakstīti par manu dzīvi!