(Jūtu Vitamīns)Стих - Алини Гросу (23.09.2020)
15. nov. 2021,
Nav komentāru
Вот...мне пора...внутри дыра,Потрачен сотый миг впустую,
Кто говорил любовь - игра,
Стрелял совсем не в холостую...
Теперь пора...Пора набраться смелости
И для душевной целостности..уйти туда,
Где так же как и я с мечтой о преданности,
Заблудшие в предательствах-неверности,
Но ищущие счастье навсегда.
Мне вновь пора. Пора прощаться снова,
Вновь не права, вновь выбирала бестолково...
И как всегда уйти я не готова,
Вновь отдалятся, забываться сняв оковы...
Пора, о как пора набраться гордости..
И отвечать с достоинством на подлости..
Самодостаточности, без слепой покорности..
Без крайностей, наивности и скромности..
Пора принять, что ждет меня дорога..
Что я свободна, а не одинока..
Не хладнокровно - это уходить без срока.
Впустую тратить жизни миг - жестоко..
Dzejolis - Mirkļa vājums! (2018.g 19.Augusta) [Vienas autores darbs]
27. jūn. 2018,
Nav komentāru
Kamēr es viena, ielauzies manā dzīvoklī.
Tieši tajā mirklī, kad pārģērbjos un esmu kaila.
Sajūti to mirkli, sajūti.
Ielauzies un nerunā, klusi pielavies un pārbiedē.
Žēlo un pasargā, kaislīgi noskūpsti un maigi noglāsti.
Esi šeit un te, dari to un tā.
Es izkusīšu, kļūšu kā mīksts plastilīns siltā plaukstā.
Un tad jau tava roka, mani izveidot spēs.
Tā es kļūšu par kristālu. Visdārgāko, jo savējo.
/Verbālā Caureja/
Šis darbs man nenormāli patīk - dievinu šo dzejoli!
Dzejolis - Tavi koki! (2018.g 25.Marta) [Vienas autores darbs]
27. jūn. 2018,
Nav komentāru
Tavos ceriņos laimīti tik viegli atrast.
Tik daudz viņu tur un baltu.
Un man nekam nav jāsanāk
jo es jau pasaulei nesolīju, ka sanāks.
Un tik viegli baloži tipina,
pa saskrāpētu ādu tavu,
manu mazo laimīti ēd vēl kairāk. .
Es dalos, lai man būtu vairāk.
/Verbālā Caureja/
Dzejolis - Sirds aritmija! (2017.g) [Vienas autores darbs]
27. jūn. 2018,
Nav komentāru
Mūsu draudzība kā sirds.
Pukstēja pukstēja un pukstēja.
Kā silta tēja.
Kā kardiogrammā -
te līnija augšā, te lejā
TIK spēcīgi.
Vairāk jau augšu mums bija.
Un te sāk lēnāk sisties.
Es zaudēju tevi no savas dzīves.
Un tagad es saku - nē.
Nē.
Nē, tā neapstāsies. Es cīnīšos.
/Verbālā Caureja/
/Agnese Bēguma/
#tas par draudzību mūsu, draugs.
Dzejolis - Vēlreiz..(2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Vēlreiz par rozi sārto,Vēlreiz par mīlu kvēlo.
Gribas atmiņās grimt.
Mīla kā roze sirdī plaukst,
Mīlas laiks ir tik jauks.
Vēlreiz iemīlēt,
Vēlreiz rožu ziedlapiņās krist,
Vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz
Tavus pieskārienus just.
Sajust sevi kā rozi,
Kas Tavās rokās gulst.
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Tu un es! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Tu un es, tik vienā eksemplārā.Vienalga, lai arī kur Tu būtu.
Vienalga, kurā pasaules malā.
Mēs tikai vienā eksemplārā.
Ar to tik īpaši, ar to tik saprotami
un nesaprotami.
Tāpēc, ka unikāli,
Tāpēc, ka vienā eksemplārā.
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Nesanāca! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Gribēju rakstīt par meitenēm,Sanāca par mellenēm.
Gribēju par Dzimteni un māju,
Bet sanāca par auksto ledāju.
Nesanāca kā gribēju.
Kārtīs savu likteni zīlēt gribēju,
Nesanāca, iemīlēju.
Nesanāca, kā apdedzis skrēju.
Meklēju ugunsdzēsēju,
Kas dzēsīs degošu sirdi.
Nesanāca, dzirdi!
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Sabradātās rozes! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Iestādīju rožu dārzu. Laistīju, lai zied,Bet tu rozes sabradāji saviem dubļu
zābakiem.
Manu sirdi sabradāji. Manas skaistās rozes.
Ko, lai tagad daru? Vai no jauna stādu?
Nebradā pa manu sirdi. Nebradā pa rozēm,
Tev pa mežiem iet pie odzēm,
Saviem dubļu zābakiem - ne rozēm.
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Paldies! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Paldies par draudzību un rozēm.Tajās Tava mīlestība likta,
Jo sieviete jau pati ir kā roze,
Ja īstās plaukstās viņa tiek.
Paldies par siltumu un glāstu,
Paldies par čukstiem, ko man ausī stāsti.
Paldies par visu, ko man devi,
Paldies, ka nežēloji sevi.
Paldies, ka liki plaukt un ziedēt,
Paldies, ka biji jauks.
Tās dāvinātās rozes vēl ilgi manā
sirdī plauks.
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Mincis! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Tu mincis mans. Tu mans sapņu princis.Pūkains, maigs, kad neskrāpē.
Tu pieglaudies, kad sāp man pakrūtē,
Tu mans antidepresants, kad maigi murrāt sāc.
Tu mans pūkainītis, tu mazais draiskulītis!
Mincis, mincis. Mans sapņu princis!
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Lai paliek kā ir! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Lai zied ūdensroze ezerā,Nesteidzies to plūkt.
Lai mīlestība tavā sirdī mīt,
Necenties to no otra pieprasīt.
Arī tā var sevi mīlēt iemācīt,
Ja savā sirdī spēj to saskatīt.
Lai paliek viss kā ir.
Ūdensroze ezerā un sirds silta
azotē.
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Kas būs pēc tam? (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Konfekšu un ziedu periods,Vai tā ir laime? Vai tas ir sods?
Medus tek pār lūpām. Endorfīni lido
kā eņģeļi. Kaisle pārņem dvēseli.
Bet kā būs pēc tam, kad rozā brilles kritīs?
Kad ikdiena ar savu ikdienību sitīs?
Vai paliks kaut kas no ziedu burvības,
No medus saldenās garšas?
Kas to, lai zin, cik viss būs patiess,
Bet tagad man patīk,ka tu acīs skaties,
Tik jauks un patiess. Negribu, ka rozā
brilles krīt.
Gribas ilgāk saldumu šo izbaudīt.
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Kaisles eņģelis! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Tuk - tuk. Kas tur? Kaisles eņģelis.Nāc iekšā. Sen jau tevi gaidu,
Tik sen, ka neatminos.
Es jau sen gar tavu māju lidinos,
Tik es tāds kautrīgs, neuzdrošinājos.
Paldies, ka atnāci, mans kaisles eņģeli,
Sēdies blakus, reibsim. Grēkā kritīsim.
Vientulībai ar knipi sitīsim.
Tuk - tuk. Viss sabrūk. Pārklausījos.
Izlikās, kaisles eņģelis garām aizlaidās.
Halucinācijas. Tuk - tuk. Kas tur?
/Inese Strautmale/
Dzejolis - Mēs! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Divas saules
Viena otru sildām
Savās sirdīs un ilgās...
Mēs kā
Divas jūras
Viena otru apskalojam
Savos sapņos un domās...
Mēs kā
Divas puslodes
Viena otru skaram
Mūžīgā visuma elpā...
Mēs kā
Divas liesmas
Viena otru dedzinām
Kaislībā un mīlā maigā...
/Līga Slišāne/
Dzejolis - M (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Mēs gribam zemenes ziemā,
Mēs gribam pumpurus rudenī,
Mēs gribam tikt mīlēti,
Baidoties mīlēt
Un pēc tam brīnāmies,
Ka viss ir noticis citādāk...
Mirstošās līgavas,
Mirstošie līgavaiņi
Mira neaizejot līdz altārim,
Nebūs nekad vairs šīs kaisles -
Zem kapa plāksnes nu dus sirds,
Kas reiz tā mīlēja...
Mīlestība - tā nekad, nekur nezūd -,
Mīlot mēs dzīvojam,
Mīļās atmiņās paliekam.
Nekas nespēs šķirt dvēseles,
Kas cita citu mīlēja -
Mūžība salaulās viņus!
/Līga Slišāne/
Dzejolis - Maigi! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Tik maigi, maigiUn liegi
Tu mani mīli,
Es Tevi mīlu!
Maigi kā dūnas
Ir mūsu skūpsti,
Maigi kā samts
Mūsu pieskārieni,
Maigi kā kaķim
Ir Tavi soļi
Manā dvēselē
Un sirdī!
/Līga Slišāne/
Dzejolis - Beidzot! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Tik maigi ieskauj,
Tava uguns vairs
Nepārvērš mani pelnos...
Es liesmoju pati
Un Tu liesmo ap mani un manī...
Šajā dievišķajā liesmu dejā
Ar Tevi
Es Sevi
Rodu.
/Līga Slišāne/
Dzejolis - No manām plaukstām! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
No manām plaukstām mīlestību dzer,Man tās ir daudz un pietiks abiem.
Tikai nāc un ieklausies vārdos,
Kurus klusi Tev čukstēšu, draugs.
Ar maniem skūpstiem, lai sirds Tev pasaka visu,
Kas manas dvēseles dziļumos mīt.
Tu esi tas princis, no pasakas tālas,
Kuru e gaidīju savās fantāzijās bērnišķajās.
No manas sirds, Tu mīlestību dzer,
Tās man ir daudz, jau pāri malām plūst.
Nāc, Tev dziedāšu mīlas es dziesmu,
Kas izskanēs arī pēc mūžības.
/Dzidra Melnudre 2.06. 2016 /
Dzejolis - Tikai īss tās mūžs! (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Es vēlos, lai savas rokas,Vēl manā klēpī liec,
Lai paskaties uz mani vēl maigi
Un kaut ko mīļu saki man.
Jo mīla ir kā roze saldi - sārta,
Tā krāšņi mirdz, tikai īss tās mūžs.
Vai jūti vieglu vēja pūsmu, draugs,
Un dzirdi lapas čaukstam krītot?
Bet mīlestība aizgājusī,
Sirdī tikai skumjas atstāj vēl.
Jo arī mīlestības laiks ir reizēm īss
Un tai kā rozei ātri ziedlapiņas krīt.
/ Dz. Melnudre 02.07.2016. /
Dzejolis - Sapnis Neizsapņotais (2016.g. - iekļauts grāmatā: "Atnāc! Paliec!")
25. okt. 2017,
Nav komentāru
Sapnis neizsapņotais kā dziļa sāpe spiežUn tāpēc Tu nespēj jaunu ceļu iet.
Līst bieži gaužas asaras un prieku nerada nekas,
Jo Tavas domas aizved pagātnē un sirdi spiež.
Raud Tava dvēsele pēc pastaigām
Un kopā pavadītiem mirkļiem,
Un visa tā, kas Tev neizsapņots palika,
Jo nemirst cerība un ilgas plosa dvēseli...
/Dzidra Melnudre/