PANTMĒRS ir dažāds - tas var būt kā atskaņas vai vienkārši zilbes vārdā vai arī darinātas skaņas no diviem burtiem.

Piemēram, pirms komata rindā ir vārds: "pukstēt", bet pēc komata seko vārds: "pulēt", kur ne visi var pamanīt zilbju/skaņu pantmēru. Sākumā "pu" un beigās abiem vārdiem "ēt". Daļai manos darbos tiek izmantots tāds pantmērs, piemēri vēl: "nemanot, negaidot", "novītusi, nodevusi", "vēsmas, vētras", "saimniekam, saprotam", "iztika, izsaka", "diplomati, dikti".

Vēl ir ticis izmantots jocīgs pantmērs: "dzīvesveidu, devu".

Vēl man ir darbi, kur pirms komata un pēc komata atšķiras - pirms komata pirmā zilbe un pēdējais burts nākošajā vārdā veido pantmēru. Piemēram: Saglabāt, saprast.

Līdzīgi tam man ir arī šāda veida pantmērs: "kapeikām, kripatām", kur tikai pirmais un pēdējie divi burti pirms komata un pēc komata veido pantmēru.

Līdzīgi vēl ir ticis izmantots šāds pantmērs: "mums, miers", kur pirmais burts vārdā un pēdējais burts vārdā pirms komata un pēc komata veido pantmēru.

Vēl ir ticis izmantots arī šāds pantmērs: "dvēseli, dzirksteli".

Un vēl ir bijuši man darbi, kur tikai pirms komata un pēc komata pantmērs sakrīt ar trim pēdējiem burtiem, piemēram: "valdzina, purina".

Arī man ir tādi darbi, kur pantmērs tiek veidots ar pēdējo divu burtu skaņu, piemēram:

leksikā, makā.

Vēl ir ticis lietots neparasts pantmērs, piemēram: domu, lomu.

Pavisam atšķirīgs no visiem iepriekšējiem ir ticis izmantots šāds pantmērs: "zemeni, zemi".

Un Akrostiha darbi, kur katras rindas pirmie burti  (lasot no augāšas uz leju) veido kādu vārdu vai vārdkopu vai teikumu ir sava veida pantmērs. 

Reizēm manos darbos ir nevis viens, bet gan vairāki pantmēri no šeit aprakstītajiem!

J.Veinbergs