Dzeja.... (Sirds Valodā) [03.06.2020.] +18
29. decembris, 2022 pl. 2:05,
Nav komentāru
Ar maigu, jaunu komplimentu kļauju
Man’ pusnakti sapņos dejoja tēls.
Es iedvesmojos, naksnīgajā zvaigžņu jumā
Kā apmalēs kūsāja horizonta gals.
Un mīļoja mūza, un staroja dūja,
Un harmonijas daba kā relaksējošs atvaļinājums
Un patīkamais miers, un naksnīgais mēnesis
Uz manu aicinājumu skārās kā atklājums.
Un laime man piekļāvās, es rakstīju par tevi,
Kā maniakāli slims triec pēc piepildījuma,
Kā bailēs pār apkārtni pulsēja dziesmas,
Bet ciešāk pie cipariem stāja nakts gamma.
Un atzinās manim, ka tavas domas,
Ka tavs pavadījums aiz manis skicējas.
Es pārsteigts skāvu – tik salds medus skūpsts
Man mirdzēja melnrakstā tikums.
Es apmulsu mirklī – prāts filozofēt man beidza,
Uz telts segas es apgūlos ar tevi Grācija…
Un visu dzīvi gadu griezumā
Kā apmalēs kūsāja horizonta gals.