Proza – Apdzisusī mīlestība! (2017.g)
6. decembris, 2017 pl. 16:50,
Nav komentāru
Apdzisusī mīlestība mani skubina, purina – manu prātu!Piktu Atraidīto Tīģeri redzat, saucat – Kas noticis ar tevi?
Ļāvi man slīgt mīlas agonijā, liktenīgajā naktī – atzīstoties grēkos...
Tikos ar iekārojamu rozi tulpju apvārsnī, manī – aust pavasara noskaņa!
Bučiņa tiek sūtīta, gūstīta – iekārotā mūza!
Vēza savu kvēlu acu tvērienu par mani, gani – brunču medniekus?
Gudriniekus atstumjot, ejot – moderna vīrieša apskāvienos?
Vienos ziedos vēlies vāļāties, atrasties – pārpilnībā?!?
Atraidītais Tīģeris jeb J.Veinbergs.
P.S - Sacerēju: 06.12.2017. ; pulkstens – 15:54
P.S – Darbs veltīts: D.Mivreniecei un meitenēm, kuras mani ļoti tuvu pazina/pazīst no
2013.g – 2017.g.
P.S – Skaidrojums, kuru pats sastādīju:
Mīlas agonija ir pēdējā moku stadija, kad prāts vairs nesēj saviem spēkiem cīnīties par savu mīlestību. Vairumā gadījumu mīlestības agonija nosprauž nepārvaramu mūri starp vēlmi - uzticēties un veidot jaunas attiecības. Apziņa tikai reizēm īslaicīgi cenšas nojaukt to šķērsli, ko liktenis ir uzsūtījis! Elpošanu, parasti paralizē jūtas pret konkrētu personu. Pakāpeniski konkrētajam indivīdam, kas sirgst ar mīlas agoniju zūd vēlme eksistēt! Retos gadījumos: tādi indivīdi neizdara pašnāvību.
P.S. - Iedvesmoja: