Ābeļu pamatskolas laiks mani notikumi.....(2007.g - 2015.g)

Man bija jauni klasesbiedri, no kuriem divi bija ļoti nejauki.

Brāļi - Jānis un Mārtiņš (Māsāni) bieži mani apbižoja. Un vienreiz, kad nebija audzinātājas klāt - mani iestūma sienas stūrī un pa galvu vicināja dūres. Apsaukājās un visu priekšā ņirgājās par mani.

Kad atnāca audzinātāja es jau biju vienās asarās, pēc kā mani aizsūtīja pie skolas psiholoģes un notika pārunas ar pāridarītāju vecākiem. Pēc tā abi brāļi uz kādu ilgu laiku pieklusa un pārtrauca mani uzkrītoši aizskart.

Kad jau bijām lielākās klasēs (apmēram 4.Kl - 6.Kl) atsāka mani aiztikt, bet tagad jau citādākā formā. Manus mācību piederumus svaidīja pa klasi. Kad biju no klases izgājis manu somu bieži vien slēpa. Citreiz no aizmugurējā sola spēra pa krēslu ar kāju vai mugurā ar pildspalvu bakstīja. Vēl dažas reizes pārģērbjoties uz sportu sita man.

Kad mani abi brāļi jau iedzina histērijā, ka mammai un patēvam ar asarām acīs pateicu - uz skolu vairs neiešu. Patēvs atrada un labu vēlēdams sāka maksāt par Karatē Do nodarbībām, lai spētu sevi aizstāvēt.

Es sāku iet uz tām nodarbībām. Vienreiz arī sadevu vienam Māsānam pa purnu, acis bija zilas mums abiem. Pēc tā skola iesaistīja policiju, bet atzina ka es neesmu vainīgs, jo aizstāvējos.

Pēc kā Māsāni vairāk nekāpa man uz galvas.

Bija arī pozitīvais - man patika klasesbiedrenes Agnese Kuko un Renāte Zekante, kurām es reizēm centos piecirst kanti.

Māsāniem patika klasesbiedrene Lauma Leja, kura apmēram 7.Kl vai 8.Kl mainīja skolu uz Jēkabpils agrobiznesa koledžu, kur arī pārgāja Māsāni.

Es kādu laiku dzīvoju lielā laimē un jutos atvieglots, ka vairs nebija to mežoņu. Bet pēc laika uzradās daudz briesmīgāks Ēriks Trups. Briesmīgāks par Māsāniem.

Trups mani reizēm iekaustīja, baidīja ar dūrēm.

Bija reize, kad es aizstāvoties mēģināju sist pretī Trupam. Bet viņš pasmējās un teica, ka neko nejūt. Pēc kā man iebelza pa galvu, ka es pat nokritu no kājām un uz ilgu laiku man palika zilums.

Skola ar Trupa vecākiem tik pārrunas veica.

Vēlāk Trups smaidīja izrādot, ka ir varens. Diemžēl Trupu nācās paciest līdz pamatskolas absolvēšanai.

Par laimi uz ekskursijām Trupu neņēma.

Jūsu J.Veinbergs.