Pabeidzot Vidusskolu aizgāju uz "Biznesa Augstskolu Turība", kuru nācās pamest...

Tā rezultātā bija iespēja studēt: "Sabiedriskās Attiecības", kuras arī piekritu studēt, jo viņās ir liela daļa no Žurnālistikas!

Uzsākot studijas es ar grūtībām dabūju no Turības izziņu priekš "Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras", lai varētu turpināt saņemt mirušā tēva "apgādnieka zaudējuma pensiju", bet "VSAA" pirmo maksājumu, ka turpinu mācīties iemaksāja pārāk vēlu (pēc vesela mēneša)!

Turība topošajiem studentiem dot tikai vienu mēnesi noslēgt Studējošo vai valsts vai Pašvaldības kredīta līgumu. Par cik man nebija naudas nokļūt no Rīgas līdz savai Jēkabpils pilsētai un pašvaldībai - Es fiziski neuzspēju neko izdarīt!

Studējot man atzīmes bija labas, ja neskaita Angļu valodu, kur gāja grūti - Bet diemžēl nācās pamest studijas pēc pirmā semestra dēļ finansiālā apstākļa!

Tāpēc, ka nespēju maksāt - Turībā, ja nespēj maksāt NETIEC pie eksāmeniem!

Mācoties es dzīvoju augstskolas kopmītnēs jeb saucamajās kojās, kuras ir diezgan labas.

Laiku, kad vairs nebiju "studenta statusā" centos izdzīvot un strādāt, bet tur arī savs stāsts...

Turības studentiem tolaik bija jāmaksā 70 eiro mēnesī par izstabiņu, bet nestudējošiem dzīvojot kopā ar kādu studentu izstabiņā 80 eiro no viena. Bet, ja nestudē un paliek viens pats izstabiņā - tad mēnesī 300 eiro, kas man bija neiespējami. Vēl 80 eiro es spēju maksāt, bet 300 eiro man nebija pa kabatai.

Tā visa rezultātā nācās pamest Rīgu, jo strādājot man bija doma: 'sakrāt naudu un samaksāt, lai studēt varu".

Bet tā kā bija jāizvēlas - riskēt uz ielas paliekot vai doties mājās.

Es nolēmu doties atpakaļ uz Jēkabpili un sapņu profesijai teikt "Atā"!

Sabiedrisko Attiecību bakalaura programma ilgst 4 gadus, ja spēj maksāt.

1 semestris maksā 1185 eiro, par gadu 2370 eiro.

Plusi no viena semestra jeb trīs mēnešiem Turībā:

1. jauni draugi,
2. Pamatzināšanas par psiholoģiju, uzstāšanās mākslu (tajā skaitā ķermeņa valodu) u.c. lietām.
3. iepazinu (kas ir reivs),
4. Piedalījos "Kultūras un Sporta daļā" jeb biju Turības studējošo pašpārvaldes biedrs.
5. apmeklēju dažādas vieslekcijas pēc lekcijām,
6. pirmo reizi dzīvē svinēju ĪSTU "Helovīnu" Angārā,
7. kā arī vienreiz par brīvu padejoju man mīļās dejas - Bačatu (laikā, kad vēl biju studentu statusā).

Darba vieta, kur strādāju paralēli mācībām:

1. Pica LuLū

Darba vieta, kad vairs nebiju "studentu statusā":

2. McDonald

Zemāk bilde ar toreizējo Studentu pašpārvaldi no Turības iesvētībām:

Ir doma kādreiz no jauna studēt, kad būs pietiekoši finanšu!

Īstenībā Augstākajai Izglītībai Latvijā būtu jābūt bez maksas valsts finansētai, bet diemžēl Latvijā kā vienmēr viss ir katastrofa, gluži kā bedrainie ceļi un citas nesakārtotās sfēras!